Ušu vai Kungfu, kāda starpība? Vieni saka, ka tas ir viens un tas pats, citi – ka esot starpība un, pie tam, vairākas…
Termins “ušu” radies vēl 3. gadsimtā un tad tas nozīmēja tikai kareivju apmācību. No 16.-17. gs. ar terminu “ušu” sāk apzīmēt sarežģītu cilvēka (ne tikai cīnītāja) audzināšanas kompleksu, kas balstīts uz cīņas mākslām, “iekšējām metodēm”, kas saistītas ar enerģijas ci vadīšanu. Ķīniešu vārds “ušu” sastāv no diviem hieroglifiem u un šu, un tradicionāli tiek tulkots kā “kaujas māksla”. Hieroglifs u, ko parasti tulko kā kaujas, veidots no diviem citiem hieroglifiem – čži un ge. Čži nozīmē apstādināt, izbeigt, bet ge – šķēpu vai ieroci vispār. Hieroglifs šu nozīmē mākslu kā prasmi, meistarību.
Tādā veidā vārda “Ušu” jēgu var saprast kā “prasmi apturēt ieroča izmantošanu”, t.i., 
akcents šeit tiek likts tiešu uz cīņas, agresijas, kara izbeigšanu. Tas nozīmē, ka ķīniešu cīņas mākslas tika radītas, lai izbeigtu vardarbību, bet nevis to sāktu. No šejienes arī Ušu dziļā saikne ar ķīniešu filosofiju, jo tikai cilvēks, kam piemīt augsta kareivja tikumība ude, var sasniegt augstāko meistarību gunfu.
Termins “kungfu” ir izkropļots jēdziens “gunfu”. Šis ķīniešu vārds apzīmē meistarību jeb laiku.
Ja jūs nodarbojaties ar kaut kādu darbību, kas prasa zināmu piepūli un laiku, to sauc par gunfu (jeb, kā bieži saka – kunfu). Šis vārds var apzīmēt gan cīņas mākslu apguvi, kā arī klavierspēli, zīmēšanu, gan jebkuru citu lietu, kurai nepieciešams laiks un pacietība. Sākotnēji termins apzīmēja tikai prasmīgi paveiktu darbu. Cīņas mākslās “gunfu” ienāk no neokonfūcisma leksikas (12.gs.) – tajā ar šo terminu apzīmēja augstāko apziņas stāvokli, kas sasniegts ar meditāciju un pašattīrīšanās palīdzību. Pēc tam šis termins izplatās Ķīnas dienvidu slepenajās biedrībās, kur to arī sāk izmantot kā jēdzienu “cīņas mākslas”. Emigranti no Ķīnas dienvidiem šo terminu ienesa Rietumos, ASV, Francijā, Lielbritānijā, no kurienes tas jau arī nonāca pie mums. Reizēm ar “Ušu” saprot tikai mūsdienu sportisko variantu, bet ar “kun-fu” – tradicionālās cīņas mākslas, lai gan tas nav īsti pareizi. Šaoliņas tradīcijā vienlīdz tiek izmantoti gan termins “Šaoļiņ Ušu”, gan “Šaoļiņ gunfu”.