Kā jau minēju iepriekš, esmu pagriezis savu treniņu skaitītāju uz nulli. 
Tas savā veidā ir eksperiments, lai pārbaudītu spējas abstrahēties no iepriekš uzkrāto zināšanu bagāžas. Kāds, protams, jautās, kāpēc ar tādām muļķībām jānodarbojas… Atbilde ir ļoti vienkārša – lai gūtu baudu no tā, ko tu dari. Dažam baudu sagādā narkotikas, dažam medaļas, bet man patīk “izgaršot”, piemēram, kājas vēzienu uz priekšu maksimālā amplitūdā 
Mēģinu iejusties austrumnieku ādā un man svarīgs ir nevis rezultāts, bet gan process 
Esmu nolēmis pēc lielāka pārtraukuma doties mācībā pie Romana Vlasenko. Nezinu, ko viņš man mācīs – laiks rādīs! Sākotnēji gāja runa par to, ka mācīšos taiczicjuaņ, bet dzīvē jau visādi gadās… Mans personiskais plāns nākamajam gadam ir nostiprināt stājas (vajadzētu stāvēšanu stājā Mabu paildzināt vismaz līdz 15 min.) un uzlabot kāju lokanību. Ja pa vidam gadīsies vēl kas interesants, pamācīšos kaut ko klāt. Jāpadomā gan par to, vai pēc šāda grafika ieturēšanas pēc tam būšu kaut ko tiesīgs mācīt nometnes audzēkņiem … bet nu laiks rādīs – ja nevarēšu mācīt kustības, vismaz varēsim parunāties par garīgām lietām.