Sarunā ar kādu jaunu braminu, Budda norādījis, kādā veidā skolnieks nonāk pie Patiesības izpratnes:
“Kad pēc veselīgas domu apmaiņas skolnieks atzina, ka konkrētais cilvēks ir absolūti brīvs no maldiem, viņš tam tic. Uzticoties viņš kļūst par tā skolnieku. Kļūstot par tā skolnieku, viņš atver ausis. Atverot ausis, viņš uzklausa Mācību. Uzklausot Mācību, viņš patur to prātā. Viņš mēģina izprast uzklausīto patiesību jēgu. Viņš pārdomā tās. Šeit veidojas viņa apņēmība. Ko viņš apņēmies, to arī izdara. Viņš izvērtē padarītā nozīmi. Izvērtējot, viņš pieliek visas pūles. Pieliekot visas pūles, viņš tuvojas Patiesībai. Iedziļinoties tajā, viņš sāk redzēt. Taču tas viss ir tikai Patiesības atzīšana, bet ne tās apguve. Lai to apgūtu pilnībā, šo procesu nepārtraukti jāpielieto atkārtoti.” /no Madžhima-Nikaja/