Nu jau kādu laiciņu trenējos pēc Nordea Maratona organizatoru veidotā pusmaratona treniņu plāna. Šodienas veikums – 8 km pa Imantas ielām Bet ne par to šis stāsts. Stāsts ir par ko citu.

Kāpēc skriet?

Pieļauju, šo jautājumu sev uzdod daudzi dīvānos sēdētāji, tie, kam riebums pret skriešanu iedzīts skolas fizkultūras nodarbībās utt.

Dzīvē ir gājis visādi – sākumā skrēju kādus 3 km, izmantojot krosiņu kā vienu no vingrojumu veidiem fiziskās formas uzturēšanai. Gāja laiks un piefiksēju interesantu lietu – jo skrienu garāku distanci, jo vairāk atslēdzas prāts Tā esmu nonācis līdz nosacīti garām distancēm: 8 – 15 km. Dažas reizes gadā piedalos pusmaratonos. Ne medaļas dēļ, drīzāk tāpēc, ka tādos pasākumos ir fantastiska atmosfēra, kā arī tas, ka visi pēc noteikumiem dara vienu darbību un tas, savukārt, disciplinē labāku rezultātu sasniegšanai un sevis uzveikšanai Sak, atkal esmu sevi pārvarējis. Kopsummā tas viss man kalpo kā sava veida dinamiska meditācija, jo pēc kāda 5. km prāts vienkārši atslēdzas, bet finišā izjūtu kaut ko līdzīgu dzen meistaru aprakstītajai Apskaidrībai!

Kas neskrien, tam to nesaprast! Tāpēc pamēģini, uzdrīksties un uzveic sevi!