Kalari – pajatu (burtiski nozīmē – cīņa svētvietā) – cīņas māksla, kas apmēram 500.gadā p.m.ē. radusies Indijas dienvidrietumos, Keralas štata rajonā. Aptver divus virzienus – Ziemeļu un Dienvidu kallari-pajat.
Cīņas tehnika balstīta uz roku un kāju sitieniem (arī pa sāpju punktiem). Treniņu sistēma ietver methothari (vispārējus fiziskos vingrojumus – lēcienus, pumpēšanos, vēzienus rokām un kājām utt.) savienojumā ar elpošanas vingrojumiem skolotāja (gurukali) dziedātas melodijas pavadījumā; kolthari (darbības ar ieroci); angathari (12 nāves punktu un 96 paralizējošu un sāpju punktu apguve); 12 neformālu kustību kompleksu apguve, kas imitē dzīvnieku (ziloņa, čūskas, lauvas, panteras, tīģera, lāča u.c.) kustības; veramkhari (mācību divkaujas starp bruņotu un neapbruņotu, vienādi bruņotiem, dažādi bruņotiem partneriem); indiešu medicīnas, masāžas, traumatoloģijas un maģisko zinātņu studijas. Tradicionālais bruņojums – otta (koka nūja ziloņa pletnes formā), kettukari (bambusa nūja), madu (apaļš vairogs ar antilopes ragiem), čeruvati (īsais šķēps), urumi (lokanais zobens – pletne), pulijankam (garais zobens komplektā ar nelielu vairogu). Nodarbības tradicionāli notiek ieplakā, kuras dziļums ir 2m, platums – 6m, garums – 12m, kuras centrā atrodas kara un drosmes dievietes Mahakali altāris.