Kā gan visādi dzīvē nesagadās… Pārlasot publikācijas presē, kas stāsta gan par Kristapa Streiča, gan citu valmieriešu gaitām uzmācas smagas pārdomas. Varbūt ne visu ir jārunā publiski, taču pieminēt gribas. Tāpat jau viens otrs lasītājs pa laikam pabrīnās – kur tas viss Valmierā tā noplacis? Viss taču gāja uz URRĀ!… Njā. Dzīve ievieš savas korekcijas. Dažiem entuziasma pamatā bija jaunības maksimālisms, kas zudis, saskaroties ar skarbo dzīves realitātu utt. un tā joprojām… Nevaru pats sev atbildēt uz jautājumu, kas noticis tajos cilvēkos, kas savulaik teica, ka ušu viņiem ir viss… Es neviena neko nepārmetu. Es tikai kārtējo reizi pie sevis nopūšos – kā tik tai dzīvē neiet… Bet varēja taču būt daudz savādāk…