Cīņa ar sevi nekad nebūs viegla – kāpumi mijas ar kritumiem… Taču atcerēsimies vienmēr – savā sirdī centīsimies izskaust egoismu. Tā ir kā nezāle, kuru sākumā nemanam, taču iet laiks un tas uzdīgst lieliem ziediem. Ceļš pie mūsu kājām ir bezgalīgs – tam nav beigu un mēs iesim pa to bezgalīgi. Mainīsimies tikai mēs paši un ziedi ceļa malā. Nepārvērtēsim sevi – mēs neesam pārāki par citiem… Ja tā domājam, tas nozīmē, ka egoisma asns jau ir uzdīdzis…