Patreiz notiek materiālu vākšana par šo cilvēku – šis tas interesants jau ir parādījies, bet papildus dati noteikti noderētu. Paldies visiem jau iepriekš!

[contact-form]

Kā reālu paraugu gribētu atzīmēt skolas “Wulin” pārstāvja Daiņa Ņikitina cīņu… Noliecu galvu meistarības priekšā!

Raksts domāts pieredzes bagātiem sportistiem un treneriem, kā arī jauniem sportistiem, lai veidotos izpratne par treniņu procesu, tās kvalitātes ietekmējošiem faktoriem, kā arī meistarības veicinošo motivāciju.

Gan iesācējiem, kuri pavisam nesen uzsākuši nodarbības, gan meistariem ar daudzu gadu treniņu pieredzi, reizēm pavisam negaidot pienāk tādi brīži, kad nepieciešams pārskatīt un izvērtēt savus mērķus, lai noteiktu jaunas robežas savai meistarībai.

Iesācējiem, kuri iesākuši vai nodarbojušies mazāku laika brīdi, tā izpaužas kā vēlme apgūt jaunus, efektīvus un cīņas paņēmienus, bet pieredzes bagātiem cīņas „adeptiem” šāda mirkļa klātbūtne parasti (nereti) izsauc sajūtas – viņi ir nokļuvuši zināmā strupceļā un beiguši progresēt savās iemaņās un prasmēs. Kā rīkoties šādās situācijās, kāda ir bijusi jau esošā pieredze? Vai apstāties savā izvēlē, vai arī meklēt cēloņsakarības šādas situācijas analīzei? Ar ko tad šajā brīdī iesācējs īsti atšķiras no meistara, vai tomēr ir atbilstoša motivācija rīcībai. Atbildes„ATSLĒGAS” ir daudzas, piemēram, vienīgā atšķirība no iesācējiem ir tā , ka pieredzes bagātam sportistam šāda situācija notikusi jau daudzkārt un viņam vienmēr bija nepieciešams palielināt prasību līmeņa „latiņu” attiecībā pret saviem mērķiem jaunā kvalitātes pakāpē. Parasti zināmu meistarības pakāpi sasniegušajiem – vairāki gadi nodarbībās, melnās jostas 1.-4. DAN līmenī, tai skaitā arī tiem, kuriem pašiem ir savi skolnieki, saskaras ar iespēju un vajadzību iegūt īpašas zināšanas vienā vai otrā cīņas stilā būtiski augstākā meistarības pakāpē. Lai iegūtu šīs zināšanas pieredzējuši treneri un sportisti atkal atgriežas aktīvā, mērķtiecīgā un praktiskā darbībā, uzstādot jaunus mērķus un perspektīvas aktivitātēm. Ierastākās situācijas cīņas skolu pārstāvjiem ir vairākas un katra no tā modelē savu „karmisko” saistību ar problēmsituācijas sākotni.

1. Treniņu pārtraukšana saistībā ar jaunas vides vai apstākļu ietekmi – mācību beigšana skolā, studijas, dzīvesvietas maiņa, darba vietas maiņa vai darba laika ietekme, ģimenes apstākļi.
2. Treniņu slodžu apjoma daļēja (vai liela) samazināšanās – sportists kļūst par treneri, vairāk laika jāveltī audzēkņiem (nodarbības organizatoriskā daļa).
3. Sportists tiek iesaistīts sacensību organizēšanā, tiesāšanā un samazinās viņa aktivitātes (.)1 un (.)2.
4. Treniņu procesā iegūtās mikrotraumas vai nopietnas traumas rezultātā netiek apmeklētas nodarbības.
5. Sportists vai treneris savu virzību akcentējis īslaicīgos kursos – nenotiek zināšanu un prasmju praktizēšana un atkārtotas darbības (no semināra uz semināru). Pamatā zināšanas iegūst, bet nopietna praktiska darbība sevis pilnveidošanai nenotiek.
6. „DANa” simptoms – sportists vai treneris saņēmis ilgi loloto un arī ar grūtu darbu izcīnīto melno jostu vai kādu DAN – pazūd motivācija, jo nav uzstādīts nākamais mērķis. Nereti ieslīgst pašapmierinātībā par padarīto. Patiesībā tieši tikai tad skolniekam/sportistam jāsāk apjaust nopietnu cīņas mākslu un nodarboties ar vēl lielāku degsmi un motivāciju. Šo periodu vēl dēvē par „sagatavotā māla” periodu, jo audzēknis ir gatavs beidzot pieņemt formu- meistars ir sagatavojis vidi šim procesam. Bet rezultāts! Čika efekts! Pilnveidošanās un radošā procesa vietā čiks !
7. „DAN dana” simptoms – sportists vai treneris zaudē saikni ar aktīvajiem sportistiem mazākās klases līmenī, pretstatot sevi tikai sadarbībai ar sev līdzīgajiem (semināri, nodarbības), bet praktiskajā darbībā audzēkņi savu „patriarhu” gandrīz vairs neredz. Nereti semināros viņi ir aktīvie runātāji, bet pavisam maz praktizētāji – spēj parādīt pieredzi vienkustībā,bet ne daudzkārtīgā kustību precīzā tehniskā izpildījumā. Viņu teorētiskā līnija un praktiskā aktivitāte bieži beidzas ar fotosesijas kadru ar kādu DANu vai meistaru. Tā veidojas skaisti albūmi, stāsti un košas atmiņas par bijušo, bet praktiskā darbība pamazinās vai izzūd vispār. Tas, protams, neattiecas uz apstākli trenerim cienīgā vecumā, kā arī īpašos gadījumos. To nevajadzētu tulkot un izprast vispārināti, bet šī parādība diemžēl arvien biežāk notiek. Šo apstākli/ tendenci izslēdz aktīvie DAN meistari, jo viņi vienmēr nodarbībās aktīvi līdzdarbojas. Jaunie sportisti un pieredzējuši treneri to allaž pratuši novērtēt, atzīdami semināra/kursa vadītājus kā autoritātes un izrādot cieņu tiem. Iegūst arī cīņas veids un specializācija kopumā. Te vietā senais teiciens-… nevis ir sliktas cīņas skolas un stili, bet vāji to izpildītāji. Austrumu cīņas mākslas skolās tā ir vispāratzīstama un pieņemta norma. Ar šo vienmēr tiek modelēta situācija, ka katrs nākamais DAN vai cita meistarības pakāpē ir rūpīga un ilgstoša darba rezultāts nevis tikai atrādīšanās kursos un iegūtais dokuments par zināmu naudas summu.

Varētu vēl raksturot arī citas lietas, tomēr šīs, augstāk minētajos punktos- vienā veidā vai arī kompleksā punkti saskaitītie, dod mums reālu sevis pašvērtējumu.

Taču ne jau uzskaitīt problēmas ir šī raksta mērķis un vajadzība! Dot iespēju un katram sevi motivēt – iegūt profesionālo meistarību un dzīves pieredzi savā izvēlētajā cīņas veidā.

Līdzko jūsu cīņas spars un uzņēmība būs vājināta, tā prasīs no jums izvēles jaunam ceļam, tad piedāvātais ceļa rādītājs būs jau zināms :

1. Lēmuma pieņemšanas moments.Brīdis, kad jūs saprotat par savu cīņas nodarbību vajadzību pāriet jaunā līmenī. Vienīgais veids ir rīkoties un būt pārliecinātam savos spēkos, neatkāpties savā izvēlē.

2. Nosakiet uzdevumus. Tagad pienācis brīdis precīzi definēt savus uzdevumus, konkrētu rīcību, piemēram, paaugstināt tehnikas izpildījuma ātrumu.Formulējot uzdevumu, centieties izmantot pozitīvismu nesošus vārdus, t.i. teikt sev„paaugstināšu” nevis „pazemināšu”. Jūsu uzdevums ir ātruma palielināšana, bet ne reakcijas laika samazināšana. Tas ir cits jēdziens. Izvēloties vārdus ar pozitīvu un precīzu pielietojumu, tai skaitā izpratni, mēs vienlaikus „stimulējam” prātu ar pozitīvu enerģiju. Ir panākta būtiska motivācijas pakāpe arī domāšanas virzienā no „bezizejas” uz savu jauno mērķi.

3. Rezultāta ( beigu) izpratne.Kas izmanīsies pēc rezultāta sasniegšanas? Piemēram, vai spēsi atkal veiksmīgi cīnīties sparingā (gan ar jauniem, gan ar vienaudžiem), vai kļūšu par labu treneri un mani audzēkņi aktīvi līdzdarbosies, vai esmu kļuvis drošāks darbībā, vai ātruma īpašība ir kļuvusi efektivitātes pamatā, vai esmu paaugstinājis prasības taktiskajā izpildījumā un sacensībās mani nodarbinās jau efektivitātes daudzums nevis aizsardzības un mūžīgās „atkošanās” problēma,vai, izjūtot vienu rezultāta ieguvumu, redzu jau nākamo mērķi. Ja jūsu rīcībā ir šādi vai citādi pieņēmumi, tad uzdevums ir (būs) veikts!

Turpmāk nākamajā rakstā….

4.Darbības plāns

5.Saraksta veidošana

6.Vietas izvēle

7.Progresa kontrole

8.Intensitātes paaugstināšana

9. Nodarbību biežuma aprēķins

10. Laika faktors

11.Trenētības 3 posmi

12. Vingrinājumu izpildes secība

13. Treniņu režīma veidošana

14.Partneru palīdzība (sadarbība)

15. Rezultātu fiksēšana (pieraksts)

16.Aprīkojuma un treniņu ekipējuma izvēle un tā iedarbība uz tehnisko izpildījumu

Veiksmi Jums nodarbībās!