Tas nu ir noticis – esmu noskrējis savas dzīves pirmo pusmaratonu. Lai ko arī nerunātu mūžam nīgrie komentētāji, uzskatu, ka pasākums ir izdevies godam. Iespējams, ka kādam tas bija viens no pasākumiem, lai pagozētos preses saulītē – “sak, es arī tur biju”. Taču man liekas, ka tie, kas pieteicās skriet pusmaratonu un maratonu, tomēr vairumā gadījumu saprata, ka noskriet tādu attālumu nav viegls uzdevums, lai arī reizēm trases malā uzspēlē kāds orķestris vai uzmundrina pilnīgi nepazīstams garāmgājējs.
Tagad par pašu skriešanas procesu… Sāksim ar to, ka neesmu profesionāls skrējējs un manas zināšanas par organizmā notiekošajām lietām sakņojas personiskajā pieredzē nevis akadēmiskajā literatūrā. Balstoties uz savu pieredzi, saku – nepiesakieties šādos pasākumos, ja netrenējaties regulāri! Kad dzirdu, ka kāds entuziasts sāk trenēties pāris nedēļas iepriekš, tas manī izraisa smaidu 
Ja skrienam savā nodabā, tad varam skriet, kad vien ienāk prātā, taču, ja piesakāmies šāda tipa skrējienos, kur skrējiena tempu nosaki nevis pats, bet citi, kas skrien blakus, jārēķinās, ka fiziskā slodze būs krietni lielāka nekā parasti un varam neizturēt pat it kā pierastā distancē 
Kā jau teicu, 21 km skrēju pirmo reizi. Parasti skrienu ~ 14 km distances, tāpēc nebija ne jausmas, kas ar mani notiks, kad skriešu 15.km 
Jāatzīstas, – bija grūti. Nāves punkts bija ~ 12. – 14.km, neteikšu, ka pēc tam kļuva vieglāk, taču pēc tam jau iestājas vienaldzība pret to, kas notiek apkārt, jo organismā aktīvi darbojas tikai tās maņas, kas nodrošina cilvēka pašsaglabāšanos (jā, arī tas trollis, kas visu laiku saka: “nu priekš kam tev to visu vajag? ej tak mājās! vai tad tu neredzi, ka tas tur džeks skrien par tevi labāk!”) Uz mani gan šādi argumenti īpašu iespaidu neatstāj, jo neskrēju balvas dēļ (no manas pozīcijas pat ar binokli nevarēja līderi saskatīt 
). Katrā ziņā – sajūtas pēc cīņas ir lieliskas, jo izdevās uzveikt pašam sevi. Jāatzīst, ka beigu posmā īpaši uzkurināja sauklis uz viena džeka krekliņa: “Mēs to izdarījām!” Nu gluži kā Tūjas nometnē!
Ja nu kādam ir radusies interese nākamgad startēt Rīgas maratonā, dodamies uz Rīgas maratona vietni, izvēlamies atbilstošāko treniņu plānu un…. uz priekšu – gatavojamies uzveikt paši sevi! Lai veicas!
Vairāk bilžu par Maratona norisi var atrast Delfos (izskatās, ka esmu iekļuvis arī 2.bildē ):
Apsveicu ar pirmo! Man šis jau bija ceturtais pusmaratons, bet noteikti visgrūtākais līdz šim. Toties arī jauns rekords. Bet nu malači visi, kas noskrēja pirmo šādā karstumā – citrezi jau būs vieglāk!
Paldies, paldies!