Nu jau kādu laiku praktizēju sitamo virsmu – dūres, plaukstas malu, apakšdelmu rūdīšanu, ar mērenu spēku izdarot sitienus pa betona elektrības stabu. Sākotnēji nav nepieciešams vingrojumus atkārtot vairāk par 50-100 reizēm. Nekādi aizsarglīdzekļi (elastīgas saites, cimdi utt.) netiek izmantoti. Ja gadās satraumēt ādu, kauliņus, var tos iesmērēt ar kādu kopjošu ziedi, gēlu. Boksa maisa man nav, tāpēc man bija interesanti pārbaudīt, kāds rezultāts sasniegts pēc ~ 3 mēnešu treniņiem. Biju pārsteigts – sitot ar dūres priekšpusi, plaukstas malām un elkoni, praktiski nejutu sāpes, turklāt – rokas daļas: delna, apakšdelms saglabāja pareizu stāvokli, neradot locītavu traumas.

Metodes pozitīvā puse: atškirībā no sitienu izdarīšanas pa gaisu (pildot vingrojumu kompleksus), vai pa boksa maisu (kas slāpē enerģiju ar elastīgu virsmu), iespējams iemācīties patiešām sist pareizi (ar pareizo vietu, pareizi turot roku utt.). Piemēram, sitiens ar elkoni sākotnēji liekas vienkāršs pat sitot pa maisu, taču ja to pašu sitienu pamēģināsim izpildīt pa betona virsmu, var visādi brīnumi gadīties, jo ar pašu elkoņa galu, kur ir tikai skrimšļi un kauli, manuprāt, sist ir ļoti traumatiski (pašam priekš sevis). Daudzi treniņos māca citiem sitienus ar elkoni, paši iepriekš nepamēģinot, vai tas vispār darbojas

Metodes negatīvā puse: norūdoties sitamajām virsmām, palielinās iespēja nejauši traumēt sparinga partneri, jo, nejūtot sāpes, neviļus var palielināt sitiena spēku. Tāpēc ir jādomā ar galvu, ko dari….

Papildus – Šturmina padomi par sitiena tehnikas izkopšanu: